Delfi.lv raksts. Bildinājums. Kad gaisā virmo mīlestība.
Sintijai un Raivim ir savstarpējs joks, ka viņu savedēja bijusi Raivja suņu bīglu meitene Fidžija, kuras fotogrāfiju Raivis nosūtīja Sintijai laikā, kad abi sarakstījās.
Jau pirmajā randiņā abi ir sajutuši spēcīgu saikni – viņi neesot spējuši atvadīties, izdomājot papildu aktivitātes, lai novilcinātu vakaru garāku un baudītu viens otra kompāniju ilgāk. Un tikušies uzreiz arī nākamajā dienā. Ātri vien satikšanās pārtapa mīlestības pilnās attiecībās.
Bildinājums tika plānots veselu pusgadu. Raivim šis laiks esot bijis visai satraukuma pilns, jo ik pa laikam kāds no tuvajiem cilvēkiem ieminējās par to, kad abi precēšoties. Grūti ir bijis sagaidīt, kad beidzot varēs bildināt savu mīļoto. Bet Raivis bija izlēmis Sintiju bildināt Ziemassvētkos.
Gredzena pirkšanas procesam Raivis bija pamatīgi nodrošinājies ar informāciju. Viņš bija uzmanīgi klausījies Sintijā ik reizi, kad viņa ieminējusies par to, kādi gredzeni viņai patīk. Starp citu, pavisam viltīgi viņam bija izdevies noskaidrot arī mīļotās gredzena izmēru, kādā kāzu izstādē joka pēc piemērot gredzenus. Gredzenu Raivis kādu laiku uzticēja savam draugam, kurš īpašo rotaslietu slēpa savā dzīvoklī, lai Sintija to nejauši neatrod.
Ziemassvētkus abi bija plānojuši svinēt kopā ar ģimeni. Tā bija arī reize, kad bija Raivis pirmo reizi sastapa Sintijas mammu. Visai satraucošs mirklis, kad izteikt bildinājumu! Tomēr Raivi tas neapturēja, viņš bija pārliecinās par savu lēmumu.
Interesanti bija sanācis, ka tad, kad Ziemassvētku dāvanas tika visiem izdalītas, Sintija bija nolikusi kameru, lai nofilmētu savus mīļos atveram dāvanas. Pēc kā sekoja Raivja ienākšana telpā ar pāris dienas atpakaļ Sintijai dāvināto kucēnu meitēnu Šeilu, kurai ap kaklu bija apsieta lenta ar atvērtu gredzena kastīti. Raivis bija pamatīgi uztraucies, visa ģimene atradās telpā un lūkojās uz šo satraucošo mirkli.
Lielajā satraukumā visa ieplānotā skaistā ievadruna tika piemirsta, tomēr nekas neatsvērs tās emocijas, kādas abi piedzīvoja šajā skaistajā bildinājuma brīdī. Pāris smejas, ka Raivim bijusi laba stratēģija, uzvelkot gredzenu mīļotās pirkstā jau pirms bildinājuma jautājuma izteikšanas, lai gan tas gadījies aiz lielā uztraukuma. Tomēr pavisam droši var teikt – Raivis vienkārši nespēja sagaidīt savas mīļotās jāvārdu. Tā dāvanu atvēršanas video pārtapa par bildinājuma video, kurš tagad pārim vienmēr paliks atmiņām.
Sintija un Raivis Pučuri apprecējās 2016. gada 4. augustā.
Un kopš tā mirkļa abi palikuši vēl tuvāki, mīlošāki un gādīgāki. “Mēs viens otru ceļam un atbalstām. Ja atskatāmies, kādi bijām, kad iepazināmies, sasmejamies, kā mēs vispār viens otram iepatikāmies,” tā Sintija, skaidrojot, ka daudz ir mainījies uz labo pusi. “Galvenais iemesls šai izaugsmei ir atbalsts, ticība un uzticība vienam pret otru.”
Pāris droši var teikt, ka apprecēšanās ir bijis viens no labākajiem lēmumiem abu dzīvē, jo arī pašā laimīgajā dienā viss bijis lieliski. “Pat nezināju, ka ir iespējams justies tik ļoti saviļņotai un laimīgai visas dienas garumā. No smaidīšanas sāpēja vaigi. Bet vakara noslēgumā skaistās emocijas bija tik ļoti sakāpinātas, ka pie katra jautājuma “Kā jūties?” bira asaras un ārā nenāca neviens sakarīgs vārds,” teic Sintija.
“Atceros vīra asarainās acis baznīcā.
Un tuvinieku prieka asaras. Brīdis baznīcā mums abiem ar vīriņu palicis spilgti atmiņā! Es, nākot iekšā, biju iekrampējusies brāļa rokā un knapi valdīju asaras, ko nodeva mana trīcošā lūpa. Pie sevis atkārtoju: “Domā, ka tu varētu paklupt! Domā, ka tu varētu paklupt!” Bet pat tas nepalīdzēja pazust asarām no acīm! Jo, redzot manu brīnišķīgo vīrieti pie altāra ar tik mirdzošām un asarainām acīm, nebija iespējams savaldīties.”
“Mēs nevienā brīdī neesam nožēlojuši, ka esam apprecējušies.
Un nav nekā tāda, ko gribētos mainīt mūsu notikušajās kāzās. Tā bija fantastiska diena, ko atcerēsimies visu dzīvi! Atceroties šo dienu, skatoties foto vai video, dzirdot ģimenes un draugu atmiņas, sirds sāk sisties straujāk un tā vien gribas smaidīt. Tādēļ visiem, kas atraduši savu īsto mīlestību un vēlas apprecēties, novēlam precēties tieši tā, kā to vēlaties jūs! Kāzas nav draugiem vai radiem! Mūsu tuvinieku lokā ir mīloši pāri, kas šaubās par kāzām, jo draugi izsaka piezīmes par to, ka tā ir lieka naudas izmešana! Tad jau labāk par to naudu dzīvokli izremontēt vai jaunu auto nopirkt! Mīļie, šādus cilvēkus neaiciniet uz kāzām! Nopirksiet jaunu auto, izvizināsiet šos padomdevējus. Bet neatmetiet sapni par savas mīlestības svinēšanu! Ja jums tas ir svarīgi – precieties! Un precieties tā, kā jūs to vēlaties! Reizēm tieši vienkāršumā slēpjas patiesa burvība – arī šī atziņa ir attiecināma uz kāzām,” stāsta Sintija.
Pāris teic, ka kopš kāzām vairs nepastāv “es”, bet ir “mēs”. “Gan prieki, gan bēdas ir kopējas. Esam komanda, un, lai cik reizēm būtu grūti piekrist otra viedoklim, ir jāmeklē kompromiss! Svarīgi ir neaizmirst censties iepriecināt mīļoto. Neuztvert vienam otru pašsaprotami, bet pārsteigt, ieplānot randiņus, samīļot vienkārši tāpat, pateikt paldies! Nepieļaut, ka nodziest tā skaistā liesmiņa, kas dega kāzu dienā, bet regulāri piemest pagalīti, lai tā kuras mūžam!”
Raksts par Sintiju un Raivi un citiem pāriem protālā Delfi.lv lasāms: “Delfi.lv”
